Komposta maisīšana
Pirmie pētnieki komposta gatavošanas sfērā uzsvēra komposta maisīšanas nepieciešamību. Piemēram, 1972. gadā žurnālā “Organic Gardening” bija publicēti Roberta Rodāla vārdi: “Mēs iesakām sajaukt kaudzi vismaz trīs reizes pirmajos dažos mēnešos, pēc tam reizi trijos mēnešos visu pārējo gadu.”
No šīs filozofijas ir izveidojusies milzīga industrija, kas ražo dārgu komposta maisīšanas tehniku, un ļoti daudz laika, naudas un enerģijas tiek iztērēts, lai to darītu regulāri. Ja iesaka to nedarīt, tad daži profesionāļi to uzskata par zaimošanu.
Komposta maisīšanai ir četri pamatiemesli.
1. Maisīšana palīdz kaudzes aerācijai, līdz ar to mikroorganismi saņem skābekli. Ja kompostu nemaisa, tas kļūst anaerobisks, sāk smakot un pievilina žurkas un mušas.
2. Kaudze tiek maisīta, lai viss materiāls nonāktu karstās kompostēšanas fāzē, respektīvi, tiktu sasildīts, līdz ar to tiktu iznīcināti patogēni un kompostētais materiāls būtu higiēniski drošs un pārstrādājies.
3. Jo vairāk maisa kompostu, jo sīkākās daļās tas tiek sadalīts un tiek labāk samaisīts, tātad iznākums izskatās labāk un cilvēki to vairāk pērk.
4. Bieža kaudzes maisīšana paātrina komposta veidošanos.
Taču maisīt nebūt nav neieciešams, it īpaši, ja ir runa par nelielu dārza komposta kaudzi. Piemājas dārziņa kompostu parasti nepārdod, tātad nav rūpju par tā izskatu. Nav arī uztraukuma par to, cik ātri tas būs gatavs. Tātad pēdējie divi punkti nav aktuāli.
Aerobiskai kompostēšanai ir nepieciešams skābeklis, un ir vairāki veidi, kā to pievadīt mikroorganismiem. Var sūkt gaisu cauri kompostam ar ventilatoriem. Tā dara ar milzīgām komposta kaudzēm, un tāda metode ir nepieciešama vienīgi milzīgām kaudzēm, kas no sava svara var saspiesties tā, ka gaiss apakšā vairs neiekļūst.
Aerāciju var uzlabot ar kaudzes sadurstīšanu vai cauruļu izvadīšanu cauri tām. Daudzi mazdārziņu kompostētāji tā dara.
Trešais paņēmiens ir fiziski samaisīt kaudzi vai uzrakt to.
Ceturtais paņēmiens ir kraut kaudzi tā, lai viscauri paliktu gaisa spraugas. Tajā ziņā siens, salmi un nezāles ir pateicīgs materiāls. Ja kaudze ir sakrauta pareizi, tad nekāda papildu aerācija nav nepieciešama.
Ja kaudzē vienkārši samet kompostējamo materiālu, ja tās malas paliek atklātas, tad drīz vien tā sāk smakot un ap to sāk lidot mušu mākonis. Var novērot arī, ka kaudzes iekšpuse sakarst, bet ārpuse ne. To visu var novērst, ja regulāri maisa kaudzes saturu.
Taču ir alternatīva. Ja to nezina, tad drīz vien kompostēšanai atmet ar roku, jo kaudzes maisīšana ir ļoti, ļoti smags darbs.
Kompostēt ir viegli, ja to ļauj darīt mikrobiem. Ir nepieciešams vienīgi sakraut kaudzi diezgan stāvu un apklāt ar sienu, salmiem vai zāģu skaidām.
Var izgatavot komposta kasti no paletēm vai novīt to no zariem. Nevajag neko dārgu, pilnīgi pietiek ar pašiem lētākajiem materiāliem. Galvenais, lai kaudze būtu virs zemes, samērā stāva un apklāta no visām pusēm. Klājuma materiālu nevajag žēlot, jo tas kalpo arī kā oglekļa avots. Tā kā kaudzē pārsvarā tiek mesti ar slāpekli bagāti atkritumi un tā kā optimāla oglekļa un slāpekļa attiecība ir 30:1, tad klājumu vajag izmantot bagātīgi — gan zem kaudzes, gan starp kaudzes kārtām, gan ap to, gan krietni biezu slāni uz tās.
Ja komposta kaudzē tiek likts tas, kas nāk no komposta tualetes, tad pat pie labākās gribas neviens nevēlēsies to maisīt.
Komposta gatavošana ir kā maizes cepšana – to ieliek krāsnī un ļauj izcepties, tad ņem ārā un ēd. Kompostējamo materiālu liek kastē, kas ir izklāta ar sienu, salmiem vai skaidām, pārklāj un vienkārši gaida, līdz komposts ir gatavs. Kad kaudze ir sakrauta, ir jāgaida vismaz gads, līdz kompostēšanas process ir beidzies.
Zinātnieki ir mērījuši skābekļa daudzumu komposta kaudzēs un ir secinājuši, ka maisīšana palīdz tikai īsu brīdi, pārdesmit minūtes vai pāris stundas. Viņi ir secinājuši, ka kaudzes maisīšanai ir vienīgi īslaicīgs efekts. Turklāt patogēnu iznīcināšanu šāda maisīšana nekādi neietekmē. Taču, jo vairāk komposta kaudzi maisa, jo vairāk barības vielu tā zaudē. Maisīšana ietekmē arī cenu, turklāt dramatiski — divreiz nedēļā maisīts komposts ir par 1000% dārgāks nekā nemaisīts.
Ja komposta kaudzi maisa, gaisā izdalās sēnītes, kas slikti ietekmē cilvēku veselību, izsauc alerģijas un pat vēzi. Izdalās vēl daudz citu vielu un mikroorganismu, un visu pavada nepatīkama smaka. Strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar komposta maisīšanu, daudz biežāk slimo ar elpceļu un ādas slimībām.
Komposta maisīšana padara biomasu blīvāku, līdz ar to samazinās dabiska gaisa piekļuve. Turklāt aukstā klimatā maisīšana samazina kaudzes temperatūru, tāpēc ir ieteikts to darīt retāk. Vislabāk ir nemaisīt nemaz.
Protams, pārstrādāts komposta kaudzes materiāls labi aiztur smakas, taču vēl labāk ir pārklāt kaudzi ar svaigu un patīkamu materiālu, piemēram, sienu vai skaidām.
Vislabāk ir pareizi sakrāmēt komposta kaudzi, kārtīgi to pārklāt un vienkārši gaidīt, kamēr mikroorganismi izdara netīro darbu, un tas viņiem ļoti patīk. Pēc tam var rakt vaļā kaudzi un tikt pie brīnišķīga komposta.
Vai ir nepieciešamas palīgvielas komposta veidošanai? Nē. Termofilās baktērijas ir visur, tāpēc neko papildus pievienot nav vajadzības. Zinātnieki visā pasaulē ir pārliecinājušies, ka piedevas nepalīdz ātrāk un kvalitatīvāk kompostēt. Atliek vienīgi nodrošināt termofilajām baktērijām piemērotus dzīves un darba apstākļus ar pareizu kaudzes sakraušanu, daļiņu izmēru, optimālu mitrumu un oglekļa un slāpekļa attiecību.
Kaļķošana
Ir dzirdēts, ka kompostu iesaka kaļķot. Kompostam nav nepieciešamas nekādas papildvielas, arī kaļķis ne. Baktērijas neēd kaļķi. Kaļķi izmanto, lai neitralizētu notekūdeņu nosēdumus. Ja augsne ir jākaļķo, tad kaļķi vajag pievienot tai, nevis kompostam.
Gatavs komposts nav skābs. Tā pH līmenis ir mazliet virs 7, tātad neitrāls.
Ja pH līmenis ir augsts vai zems, tad baktēriju darbs tiek kavēts vai pilnībā apturēts. Kaļķis un koka pelni paaugstina pH, un tie ir jākaisa klāt augsnei, nevis kompostam.
Šķiet loģiski, ka kompostā liek to, kas ir vajadzīgs augsnei, jo komposts tāpat nonāks augsnē. Taču kompostā ir jāliek tas, ko ēd mikroorganismi.
Ir taisnība, ka komposts sākumā ir skābs, un skābuma līmenis pašā sākumā strauji palielinās, taču drīz vien atgriežas neitrālā līmenī pats no sevis.
Ko nedrīkst likt kompostā
Komposta reklamētāji publicē garus sarakstus, ko nedrīkst kompostēt. Tas tiek pasniegts ļoti nopietni un autoritatīvi, tāpēc iesācēji ļoti raizējas, ka tik neieliek kaudzē kaut ko neatļautu, un šķiro savus pārtikas pārpalikumus…
Aizliegtajā sarakstā ir atrodama gaļa, zivis, piens, sviests, siers, saldumi, kauli, tauki, majonēze, eļļa, salātu mērce, krējums, nezāles ar sēklām, slimi augi, citrusaugļu mizas, rabarberu lapas, mājdzīvnieku ekskrementi, maizes izstrādājumi, rīsi, tējas maisiņi. Sliktākais šajā sarakstā ir cilvēku ekskrementi. Šādus sarakstus sniedz oficiālas iestādes, piemēram, Amerikas Vides aizsardzības aģentūra (EPA).
Zinātnieki raksta, ka termofilā vidē aktinobaktērijas sašķeļ lipīdus jeb taukus.
Problēma ir tāda, ka aizliegto vielu sadalīšanai ir nepieciešams siltums. Pretējā gadījumā tās pievilina suņus, kaķus, žurkas, peles un citas dzīvas radības. Ironiski ir tas, ka aizliegtie pārpalikumi kopā ar mēsliem ātri izveido termofilu vidi. Ja tos atdala, tad šāda vide neveidojas nemaz. Risinājums ir pievienot kaudzei slāpekli un mitrumu.
Ir svarīgi pareizi uzturēt komposta kaudzi. Nekad nevajag mest kompostējamo materiālu uz tās. Materiāls ir jāievieto iekšā kaudzē. Ir jāizrok neliela bedrīte, jāieliek tajā atkritumu spaiņa saturs, jāaizrok ciet un jāpārklāj ar svaigu klājuma slāni. Tad nevienam garām ejošam sunim nebūs nekādas intereses par komposta kaudzi.
Visi bioloģiski priekšmeti ir pārstrādājami kompostā. Jā, kauli pārstrādājas manāmi lēnāk, arī veseli zari. Taču tie kompostēšanas procesam netraucē.
Nevajag kompostēt lietas, kuras mikrobi neēd, piemēram, pelnus, zemi, metālu (it īpaši smagos metālus), plastmasu, gumiju, stiklu, sintētisku mēslojumu.
Pārējie šīs sērijas raksti:
Komposta un tualetes veidošana un izmantošana
Kāpēc kakājat dzeramajā ūdenī?
Bieži uzdoti jautājumi par kompostu un tualetēm
Ar kompostu saistīti dati un tabulas
Rakstu avots: grāmata “The Humanure Handbook”