Daudzi domā, ka fēces pēc kompostēšanas paliek fēces. Tā nav. Ja cilvēks apēd ābolkūku un tā iziet cauri visai gremošanas sistēmai, tad kas iznāk ārā pa otru galu? Noteikti ne ābolkūka. Tās vairs nav. Ja mikrobi apēd cilvēkmēslus, tad tieši tāpat pārstrādā tos par kaut ko citu. Tādējādi komposta kaudzē veidojas komposts. Cilvēkmēslu vairs nav.
Cilvēka izdalījumi nav briesmīgāki par cilvēku pašu. Briesmas slēpjas nevis mēslos, bet tajā, kas ar tiem tiek darīts. Ja izmet tos kā atkritumus, tad piemēslo augsni un ūdeni. Briesmas veidojas no tā, ka ar cilvēkmēsliem apietas nepareizi. Ja tos prasmīgi kompostē, tad iegūst augsnes bagātinātāju un padara dzīvi vieglāku.
Pārtiku neaudzē ne ar cilvēka, ne arī kādiem citiem mēsliem. Ir liela kļūda mēslot dārzu ar kūtsmēsliem un vircu. Ar to ir jābaro mikroorganismi komposta kaudzē, lai iegūtu videi un ļaudīm nekaitīgu kompostu, kurā viss aug daudz labāk.
Daudzi cilvēka parazīti vairojas augsnē un atrod daudz veidu, kā nokļūt atpakaļ cilvēkā. Šo burvju loku var pārraut ar kompostēšanu.
Cilvēkmēslu kompostēšana nozīmē, ka nav nepieciešama kanalizācija, ir mazāk atkritumu un dabas piesārņojuma. Tā vietā ir auglīgs komposts.
Ne visur un ne vienmēr mēsli ir uzskatīti par kaut ko sliktu. Ķīnā savulaik šim vārdam bija pozitīva nozīme. Savukārt Rietumos šis jēdziens tika ļoti ilgi noniecināts. Mūsu senči nespēja atbildīgi pārstrādāt šo substanci, kā rezultātā radās milzīgas veselības problēmas, līdz ar to tauta pret to sāka attiekties kā pret kaut ko ļoti bīstamu. Tāda attieksme ir saglabājusies līdz pat mūsu dienām.
Bailes no komposta, visticamāk, ir radušās no tā, ka vairumā publikāciju cilvēkmēslu pārstrāde ir nosaukta par nesaprotamu, kļūdainu un nepilnīgu. Tā netiek uzskatīta par dzīvotspējīgu sanitārijas alternatīvu. Diemžēl neviens nav apskatījis cilvēkmēslu izmantošanu komposta veidošanai, tāpēc ir ļoti kritizēta urīna un fēču savākšana traukos, neizmantojot nekādu pārklājuma materiālu, un satura izmešanu ārā – ir pilnīgi skaidrs, ka nekas tāds nav pieļaujams.
Tomēr bez dārgām atkritumu savākšanas sistēmām eksistē arī dabas radīti, vienkārši risinājumi. Ir vērts painteresēties par barības vielu ciklu un pareizu kompostēšanu. Ir apbrīnojami, ka inteliģenti zinātnieki skatās uz āra tualetēm, saož asās smakas un redz mušas, bet nespēj ieraudzīt vienkāršu risinājumu – ar pārklājuma materiālu var līdzsvarot oglekļa un slāpekļa saturu un ierosināt dabisku kompostēšanās procesu.
Interesanti, ka tiek visādi apsveikts un saukts par mākslu tas, ko liek ķermenī, bet tiek pilnīgi atraidīts tas, kas nāk no tā ārā. Neloģiski, vai ne?
Pārējie šīs sērijas raksti:
Komposta un tualetes veidošana un izmantošana
Kāpēc kakājat dzeramajā ūdenī?
Bieži uzdoti jautājumi par kompostu un tualetēm
Ar kompostu saistīti dati un tabulas
Rakstu avots: grāmata “The Humanure Handbook”