Skip to content Skip to footer

Pirmatnējais komposts

Iedomājieties, ka dzīvojat pirmatnējā kopienā tā ap 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Iedomājieties, ka esat mazliet apgaismotāki par saviem brutālajiem kaimiņiem.

Kādu dienu jums atnāk apgaismība, ka var izkārnīties citādi. Visi iet nokārtoties aiz alas gluži kā suņi. Tur veidojas smirdīga vieta, kur lido mušas, un jums tas nepatīk.

Jūsu pirmā atklāsme ir tāda, ka visus ekskrementus var novietot vienā vietā, nevis plašā apkārtnē, lai neviens tajos neiekāptu, un vēl labāk būtu, ja tie būtu tālāk no dzīvojamās telpas. Jūs esat pamanījuši, ka meža kaķi dodas uz noteiktu vietu izkārtoties.

Drīz vien jūs atklājat pārsteidzošu lietu: kaķi ir soli priekšā cilvēkiem, jo uzkasa kaut ko virsū savai čupiņai. Ja izdarāt savas vajadzības vienā vietā, un redzat, ka veidojas smirdīga, mušām bagāta kaudze. Jūsu otrā atklāsme ir tāda, ka savus atkritumus katru reizi vajag ar kaut ko apklāt. Jūs salasāt kādas lapas vai saplūcat zāli un uzmetat virsū savai sūdu kaudzei.

Drīz vien jūsu kaimiņi pārņem ideju un iet nokārtoties uz kādu konkrētu vietu, kā arī katru reizi apklāj savus ekskrementus. Viņiem ir iepatikusies jūsu ideja par diviem akmeņiem un diviem kokiem pāri tiem, uz kuriem var ērti sēdēt.

Blakus tualetes vietai jau stāv kritušu lapu kaudze, tāpēc pārklāšana ir daudz ērtāka. Nepatīkamā ekskrementu smaka vairs nepiesārņo gaisu un nepievilina mušas. Tās tagad lidinās ap ēdiena paliekām.

Tad pār jums nāk trešā atklāsme. Ēdiena paliekas vajag likt turpat un tāpat apklāt ar lapām. Jūs sākat mest visu smirdīgo vienuviet un apklāt ar dabisku materiālu, lai nebūtu smaku. To nav grūti iedomāties, to saka veselais saprāts un to darīt ir viegli.

Tādā veidā jūs esat atrisinājuši trīs problēmas: apkārt nemētājas ekskrementi, dzīvojamajā vietā nav atkritumu un riebīgu smaku. Drīz vien jūs sākat novērot, ka cilvēki slimo mazāk. Jūs nesaprotat, kāpēc tā ir noticis, taču nojaušat, ka to veicina jaunie higiēniskie ieradumi.

Tā pavisam nejauši jūs esat ieviesuši dzīvē inovāciju – komposta kaudzi. Jūs sākat brīnīties, kas notiek, jo izskatās, ka kaudze silst un no tās nāk tvaiki. Jūs vēl nezināt, ka esat izdarījuši to, ko vēlas daba – jūs esat sakrāvuši kaudzē organiskas paliekas kopā ar bioloģiski noārdāmu klājuma materiālu. Daba ir “iesējusi” kaudzē mikroskopiskas būtnes, kas vairojas un pārstrādā to, ko esat sametuši vienkopus, turklāt pārstrādā tā, ka tiek iznīcināti slimību perēkļi. Mikroskopiskās būtnes nevairojas izmētātos atkritumos, tām vajag kaudzi.

Jums atnāk vēl viena atklāsme. Pēc gada vai diviem kaudze paliek veca, un jūs pamanāt, ka augi, kas tajā aug, ir daudz leknāki. Jūs apjaušat, ka no smirdīgajām lietām ir izveidojusies auglīga zeme, kurā var izaudzēt pārtiku. Tādējādi jūsu kopiena ir pakāpusies vēl par vienu pakāpienu augšup pa evolūcijas kāpnēm.

Diemžēl šajā scenārijā ir neliela problēma: tā nenotika pirms daudziem tūkstošiem gadu, tā notiek mūsdienās…

Izskatās, ka komposta mikrobi ir ļoti pacietīgi. Viņu skatījumā kopš 10 000 gadiem pirms mūsu ēras nekas nav mainījies. Neredzamajām būtnēm gan tagad, gan senāk ir vienalga, kā tieši jūs veidojat kompostu. Galvenais, ka tiek nodrošināta tāda vide, kāda viņiem ir nepieciešama. Šīs vajadzības nav mainījušās:

1. Temperatūra (komposta mikroorganismi nestrādā, ja ir nosaluši).

2. Mitrums (viņi nestrādā arī, ja ir pārāk slapjš vai sauss).

3. Skābeklis (viņi nestrādā, ja tā nav).

4. Balansēta diēta (oglekļa un slāpekļa attiecība).

Ir viegli iedomāties, ka mikrobi ir kā darbaļaudis, kam nepieciešams pareizs ēdiens, ūdens, gaiss un siltums.

Komposta veidošana ir un paliek vienkārša, kaut gan vienlaikus tā ir liela māksla, kā neredzamajiem strādniekiem dot visu vajadzīgo, lai tie strādātu iespējami čakli. Lai gan šīs vajadzības visur ir vienādas, to apmierināšanas paņēmieni ļoti atšķiras dažādās pasaules malās un dažādos laikmetos.

Katrā zemē ir unikāla cilvēku sabiedrība, klimats un pieejamie organiskie materiāli, tāpēc ir tūkstošiem kompostēšanas veidu, metožu, stilu un paņēmienu. Kas der vienā vietā, tas neder citur.

Kompostēšanas mērķis ir pārstrādāt bioloģiskus pārpalikumus un piesārņojumu, kā arī atjaunot vietējos resursus. Komposta veidotāji to dara saprātīgi un efektīvi ar pieejamajiem materiāliem.

Pārējie šīs sērijas raksti:

Komposta un tualetes veidošana un izmantošana

Kāpēc kakājat dzeramajā ūdenī?

Ieguvumi no komposta

Bieži uzdoti jautājumi par kompostu un tualetēm

Mīti par kompostu

Ar kompostu saistīti dati un tabulas

Fēčfobija

Rakstu avots: grāmata “The Humanure Handbook”