Komposta un tualetes Dao
“Tao” vai “dao” ir ķīniešu valodas vārds, kas nozīmē “ceļš”. Ar to parasti apzīmē dabisku Visuma kārtības atklāšanos, dzīvojot ikdienas dzīvi.
Ja pievērš uzmanību, tad var pamanīt, ka ir barības cikls. Organisms uzņem barību, un organisma izdalījumi ir barība citiem organismiem. Tā dabā veidojas nebeidzams barības vielu cikls. Ja cilvēki savas ikdienas dzīves pārpalikumus iesaiņo ūdensdrošos atkritumu maisos, tad šis cikls tiek pārtraukts. Kompostā šie paši pārpalikumi ir mikroorganismu barība, tādējādi vielu apmaiņas cikls tiek noslēgts.
Lai cilvēce varētu eksistēt ilgi, ir ļoti svarīgi dzīvot simbiotiski, nevis patogēniski, un tikpat svarīgi ir to mācīt bērniem.
Var droši apgalvot, ka neviens nemācīs, kā dzīvot simbiotiski. Tas ir jādara katram pašam.
Kad Anglijā sāka ieviest ūdens tualetes, cilvēku nebija vairāk par miljardu. Neviens nedomāja, ka cilvēku varētu būt astoņas reizes vairāk. Neviens neparedzēja, ka podā tiks norauti miljoniem tonnu antibiotiku, zāļu un toksisku vielu. Neviens neparedzēja klimata maiņu, kuras ietekmē uz ilgu laiku var tikt atslēgta elektrības padeve un ūdens tualešu sistēmas nestrādās.
Kas radās pirmais – komposts vai dārzs?
Dārzs. Kompostu gatavo dārzam. Ja nav nepieciešamības pēc komposta, tad komposta tualete nav gudra izvēle, ja vien atrodas kāds, kas ved prom organisko materiālu un kompostē.
Cilvēkmēslu kompostēšana nav tas pats, kas nezāļu un kritušo lapu kompostēšana. Ir jāzina, kā to darīt pareizi jeb tā, lai būtu labs iznākums.
Cilvēkmēsli bagātina kompostu ar slāpekli un mitrumu. Daudzi mazdārziņu īpašnieki nav novērojuši, ka komposts no zāles un nezālēm kļūtu karsts. Ja pievieno slāpekli un mitrumu, tad sāk aktivizēties termofilās baktērijas un ražot siltumu. Principā pietiek ar ēdiena atlikumiem, jo tie ir mitri un bagāti ar slāpekli. Ja pievieno cilvēkmēslus, tad maisījums kļūst ideāls.
Taču cilvēkmēsli smird. Dabas māte rada smakojošas lietas, lai tās tiktu apraktas. Mēslu un līķu smakas novēršanai gadsimtiem ilgi izmanto aprakšanas metodi. Tādu pašu efektu iegūst, apberot ar sasmalcinātiem augiem un zāģu skaidām, turklāt šāds materiāls veido labvēlīgu vidi baktērijām. Zemē nav oglekļa, bet augu celulozē ir.
Ir četri noteikumi, lai komposta tualetes sistēma darbotos korekti:
1. Pārklājuma materiāls.
2. Tualete.
3. Komposta kaudze.
4. Cilvēka darbs.
Pārklājuma materiāla svarīgums
Lai darbotos ūdens tualete, ir nepieciešams ūdens. Lai darbotos komposta tualete, ir nepieciešams ar oglekli bagāts pārklājuma materiāls. Tas zināmā mērā ir ierobežojošs faktors – ja nav pārklājuma materiāla, tad no komposta tualetes nekas neiznāk.
Pārklāšanai nevar izmantot pelnus, smiltis, kaļķus, zemi. Ir nepieciešams materiāls, kas ir radies no augiem.
Var izmantot zāģu skaidas. Nevajag jaukt tās ar šķeldu un ēveļskaidām, jo pēdējās baktērijām ir par lielu. Ar tām var klāt kaudzes pamatni, un pēc ilga laika tās tiks pārstrādātas. Kompostā tās bremzēs procesu, it īpaši, ja ir izžāvētas.
Ir divu veidu pārklājuma materiāli:
1. Tualetēm iekštelpās.
2. Komposta kaudzei ārā.
Pārklājums iekštelpās
Iekštelpās ir nepieciešams mazliet mitrs, birstošs materiāls, kas sastāv no sīkām daļiņām. Var izmantot svaigu koku zāģskaidas. Var izmantot žāvētu koku zāģskaidas, ja tās izber kaudzē ārā un ļauj salīt un sabojāties. Mitrums padara biofiltru efektīvu. Baktērijas dzīvo mitruma kārtiņā, kas ir ap katru koka daļiņu.
Piemērots pārklājuma materiāls pietiekamā daudzumā aptur jebkādu smaku un nepievelk mušas. Pārklājums ir biofiltrs un ir pats svarīgākais faktors smaku novēršanā. Ja tiek uzbērts pietiekami mitru skaidu, tad nav nepieciešama nekāda ventilācija. Ja katru reizi uzber pārklājuma materiālu, tad standarta tualetes poda vāks ir pilnīgi pietiekams.
Ja pārklājuma materiāls stāv zem atklātas debess, tad ziemā sasalst un vairs nav birstošs, tāpēc ir vērts to pārklāt vai pasargāt no sala. Var glabāt pagrabā vai garāžā konteinerus ar zāģu skaidām, lai pārklājuma materiāls būtu pieejams visu gadu.
Pārklājums ārā
Materiāls, ko izmanto komposta kaudžu pārklāšanai, var nebūt smalki samalts un iepriekš samitrināts. Salmi der ļoti labi. Tāpat der siens, zāle, nezāles, lapas un viss, kas ir radies no augiem, ir tīrs un nesmird. Kūtsmēsli, kas sajaukti ar pakaišiem, pārklājumam neder, jo slikti ož. Tualete un komposta kaudze nedrīkst smakot pilnīgi nemaz. Ja ar tām apietas pareizi, tad nekādu smaku nav.
Pārklājuma materiāls uztur kompostā aerobisku vidi, veidojot sīkas gaisa spraugas. Tas ir viss, kas nepieciešams skābekļa piekļūšanai. Nav vajadzīgs gaisa padevei likt kompostā lielus priekšmetus, jo darbu veic mikroskopiskas būtnes. Ja komposts atrodas zemes virspusē un nav noslīcis ūdenī, tad tajā ir pietiekami gaisa. Nav nepieciešams to irdināt, pārrakt vai apgriezt otrādi. Var droši likt kaudzē veselu, lielu ķirbi, nevajag to cirst gabalos. Ja komposta termometrs rāda vairāk grādu nekā ir ārā, tad process rit normāli.
Pārklājums var būt pat metru biezs, kompostam tas nekaitē, taču parasti pietiek ar plānāku kārtu, lai nebūtu nekādu smaku. Ja liek klāt jaunu kompostējamā materiāla porciju, tad virsējo pārklājuma kārtu pabīda malā – burtiski izrok bedri komposta kaudzē. Pēc tam aizrok ciet un uzber virsū maliet jauna materiāla. Kompostējamās lietas nedrīkst būt redzamas.
Tualete
Vieta, kur nokārtoties, ir pati vienkāršākā sistēmas daļa. Traukam ir jābūt robustam, izturīgam un ūdensnecaurlaidīgam. Ja iztukšo traukus pats, tad tie ir jāizvēlas tik lieli, lai būtu pietiekami viegli ar tiem apieties. Nevajag piepildīt lielu trauku līdz malām un žēloties, ka nevar tikt ar to galā. Ja nevar pacelt 20 litru spaini, tad vajag to iztukšot, kad tas ir piepildīts tikai līdz pusei. It kā pašsaprotama lieta, taču daudzi par to neiedomājas.
Vienā un tajā pašā tualetes traukā nonāk gan fēces, gan urīns, gan tualetes papīrs, gan viss pārējais, ko izmet pierastajā ūdens tualetē. Drīkst tajā vemt. Var mest iekšā arī kartona rullīšus, uz kuriem ir uztīts tualetes papīrs. Nevajag vienīgi tur mest ēdiena atliekas, jo var savairoties augļu mušiņas, taču var paliekas mest pēc tam, kad trauks ir izņemts no sēdekļa un uz tā ir uzlikts vāks. Galu galā viss vienalga nonāks tajā pašā komposta kaudzē.
Tualetes sēžamo katrs var uztaisīt pats no tā, kas ir pieejams. Var izmantot jebkādus ūdens traukus, kam ir vāki. Sēdekli taisa tā, lai trauki iet tajā iekšā. Var izmantot gatavas plastikāta komposta tualetes.
Ir vēlams, ka tualetes trauki (spaiņi) ar vākiem ir vairāki. Viens tiek izmantots, un, kad tas ir pilns, to nomaina ar tukšu, un pilno vai nu uzreiz nes uz komposta kaudzi, vai noliek nešanai vēlāk. Tādējādi traukiem ir jābūt vairākiem. Ērtāk ir likt kompostā, kad ir patīkams laiks, tāpēc ir labāk, ja ir lielāka rezerve.
Tualetes sēdeklis ir komfortabls un stabils. Var, protams, vienkārši nokārtoties spainī, uz kura ir uzlikta brille. Taču sēdeklis tomēr ir stabilāks un ērtāks.
20 litru spainis ir jāmaina reizi nedēļā, ja to izmanto četru cilvēku ģimene, vai reizi mēnesī, ja to izmanto viens cilvēks. Tas ir sīkums salīdzinot ar to, ka tualete var būt gandrīz vai katrā istabā.
Tualete nesmako pilnīgi nemaz, ja uzber pietiekami daudz pārklājuma materiāla, piemēram, mitras, smalkas skaidas vai kūdru. Nevajag izgudrot neko citu, pārklājums ir vienīgais reālais risinājums. Ja deguns jūt smaku, tad vienkārši ir jāber virsū vēl.
Sauss, viegls, pūkains materiāls neder smakas novēršanai. Tam ir jābūt mazliet mitram, labi birstošam un smalkam.
Lietošanas instrukcija ir smieklīgi vienkārša. Ir jāuzber tik daudz, lai nekas nesmirdētu.
Šādas tualetes var izmantot neierobežoti daudz cilvēku. Ja atbrauc liels bars ciemiņu, tad laimīgs ir tas, kas ir laikus sagādājis daudz tualetes trauku un pārklājuma materiāla.
Kā rāda pieredze, 150 cilvēku lielai vakara pārtijai pietiek ar četriem 20 litru spaiņiem. Tomēr ir labi, ja trauku, pārklājuma un sēdekļu ir vairāk neparedzētām situācijām.
Katru reizi, kad nes ārā piepildītu tualetes trauku, ir jānes iekšā tik pat liels trauks ar pārklājuma materiālu.
Nav vajadzīgs apstrādāt tualetes traukus ar hloru, jo tas ir kaitīgs videi. Pilnīgi pietiek ar ziepēm un ūdeni.
Komposta kaudze
Kaudze ir trešā nepieciešamā komposta tualetes sistēmas daļa. Tās ir nepieciešamas vismaz divas – vienā pastāvīgi liek iekšā, līdz tā ir pilna, otrā rit kompostēšanas process. Var būt vairāk par divām kaudžu vietām.
Kaudzi ir nepieciešams norobežot ar malām vai izmantot lielas kastes vai konteinerus šim nolūkam. Tām ir jāatrodas virs zemes, sausumā, lai piekļūtu gaiss.
Tikko kaudze ir pilna, to atstāj un neaiztiek vismaz gadu.
Kaudzes izmērs ir atkarīgs no tā, cik daudz ir kompostējamā materiāla. Standarta ģimenei der apmēram 1.5 x 1.5 metrus liela komposta kaste, kas ir 1.2 metrus augsta.
Var ātri sameistarot šādu kasti no četrām nevienam nevajadzīgām paletēm. Tās noliek stāvus, veidojot kasti, un sanaglo vai sasien kopā. Kastes var taisīt tik garas, cik vien vēlas, bet nevajag taisīt platākas par pusotru metru, jo ir nepieciešams piekļūt kaudzes vidum no abām pusēm.
Kaudzes novieto uz zemes, uz augsnes kārtas. Nevajag taisīt betona pamatu. Saikne ar augsni ir nepieciešama, tam ir vairāki iemesli:
- Tā kaudzē var nokļūt un aiziet no tās mikro- un makroorganismi.
- Zemē paliek mikroorganismi, kad kaudze tiek iztukšota. Šīs baktērijas sāk darbu, kad kaudze atkal tiek piepildīta.
- Augsnes kārta absorbē lieko šķidrumu, ja tāds parādās, piemēram, ļoti stiprā lietū.
Augsni kaudzes apakšā ir vēlams izveidot kā lēzenu šķīvi, sametot zemi gar kastes malām. Tas palīdz izvairīties no šķidruma sūkšanās ārā.
Kaudzes pamats jāveido vismaz no pusmetru biezas pārklājuma kārtas. Var likt vairāk, jo viss saspiedīsies un pārvērtīsies par kompostu.
Ir jāliek pietiekami materiāla, lai var izrakt bedri, kurā likt kompostējamo materiālu. Pēc tam bedri aizrok ciet un uzber vēl pārklājuma materiālu. Kompostējamais materiāls tādējādi atrodas kaudzes vidū un ir apklāts no visām pusēm.
Kaudzi nevajag veidot kā degunradža ragu, virsai ir jābūt plakanai, lai varētu iesūkties lietus ūdens un būtu viegli to papildināt.
Ir vēlams atvēlēt atsevišķu darbarīku, ar ko ierakt kompostējamo materiālu un darboties ar komposta kaudzi.
Ir ļoti ieteicams kaudzes centrā turēt iespraustu 50 cm garu komposta termometru. Tā ir pavisam skaidrs, kas kaudzē notiek. No ārpuses baktēriju radītais siltums praktiski nav sajūtams. Protams, termometrs jāņem ārā, kad pievieno jaunu materiālu.
Komposta kaudzi papildina tieši vidū. Ar to panāk vairākas svarīgas lietas:
1. Jaunais materiāls nonāk pašā aktīvākajā kaudzes daļā.
2. Jauno materiālu pārklāj ar esošo kompostu un jaunu pārklājuma kārtu.
3. Pārklājuma materiālu novieto pie kaudzes sienām, tā veidojot izolāciju, lai komposta veidošanos netraucē nekādi ārējie apstākļi, lai tas neatdziest un nekrīt ārā pa kastes spraugām.
Tā kā komposts tiek ietīts gluži kā segā, komposta kasti var būvēt no jebkā: koka, blokiem, ķieģeļiem, metāla vai plastmasas. Nav nepieciešami caurumi gaisa piekļuvei, jo gaiss ir malās novietotā pārklājuma materiālā.
Šāda kompostējamā materiāla kraušana centrā ir labāka par populāro kraušanu slāņos, jo pēdējais variants nav ieteicams, ja kompostē cilvēkmēslus.
Var būvēt trīs komposta kastes vienu blakus otrai. Centrālajai uzbūvē jumtu un glabā tajā pārklājuma materiālu, lai tas ziemā neapsnieg un nesasalst tā, ka nevar iespraust lāpstu. Gadījumos, kad parādās uzreiz daudz pārklājuma materiāla, piemēram, pļauta zāle, lapas, nezāles, tad tās saliek centrālajā glabātavā un izmanto pēc nepieciešamības. Taču, ja zāle tiek apstrādāta ar indīgām ķimikālijām, tad tā ir jāliek maisos un jāved uz toksisku atkritumu poligonu, un jāapdomā sava muļķība.
Kad kaudze ir piekrauta līdz augšai, to pārklāj ar krietnu siena, zāles, lapu vai cita tīra materiāla kārtu, kurā nav nezāļu sēklu, un neaiztiek vismaz gadu. Šajā kaudzē neko vairāk nedrīkst likt.
Reizē ar pilnās kaudzes pabeigšanu iztukšo iepriekšējā gada komposta kasti un sagatavo jaunam kompostam. Ja nav vēlēšanās kompostu izmantot dārzeņu audzēšanai, var to likt zem kokiem un krūmiem vai stādīt tajā puķes.
Komposta kaudzē var salikt ļoti daudz. Sākumā šķiet – komposta kaste piepildās pārāk ātri. Taču tā tikai šķiet, jo atliek vien tai uzgriezt muguru, un saliktais ir saplacis.
Ja suņi vai kaķi rakājas komposta kaudzē, tad vajag pārklāt to ar žoga sietu.
Ja komposta kaste pēkšņi ir pilna un nav kur likt nākamo materiālu, tad vienkārši ir jātaisa jauna kaste. Tādu var ātri uztaisīt no četrām paletēm vai siena ķīpām, vai žoga sieta.
Divu komposta kaudžu sistēma dos kompostu tikai pēc diviem gadiem (gadu piepilda kaudzi, gadu nobriedina). Pēc tam komposts būs pieejams katru gadu.
Ja cilvēkmēsli tiek iegūti no endēmiski slimojošajiem, tad kaudzi vajag gatavināt divus gadus. Tad būs vajadzīga papildu komposta kaste. Katrā gadījumā, ja rodas šaubas par komposta higiēniskumu, to vajag pārbaudīt laboratorijā vai izmantot tādas zemes mēslošanai, kurā neaudzē pārtiku, turklāt ir jāvelk cimdi, strādājot ar šādu kompostu.
Visas organiskās atliekas ir jāliek vienā kaudzē – gan ēdiena paliekas, gan tualetes materiāls, gan nobeigušies dzīvnieki, gan vecs alus. Ja tur dzīvniekus, tad to mēslus arī liek tajā pašā kaudzē. Visu liek vienā komposta kaudzē, jo tā iegūst labāku kompostu.
Ir nepieciešams, lai komposts visu laiku būtu mitrs. Ūdens iztvaikošana no tā ir galvenais iemesls, kāpēc kaudze saplok. Mitrums no komposta netek ārā, ja vien nelīst ļoti bagātīgs lietus. Komposts absorbē daudz lietus ūdens, tomēr ilgstošās lietusgāzēs to vajag pārklāt ar plēvi, lai neizskalojas.
Ja nepatīk skalot tualetes traukus, var iegādāties kompostējamus maisus. Tualetes traukos var ieklāt avīzes, tad tos ir daudz vieglāk iztīrīt.
Ja apkārtnē ir žurkas, komposta kaste ir no visām pusēm, arī apakšas jāaptin ar smalku metāla sietu. Nedrīkst ļaut nevienam rakāties kompostā.
Komposta veidošana ļoti īsi
1. Komposta kastei ir jāatrodas virs zemes, ir jābūt stabilai un jāsargā komposts no visiem, kas vēlas tajā rakāties.
2. Augsne zem komposta ir jāizrok lēzena šķīvja formā.
3. Komposta kaudzes apakšā ir jāieklāj vismaz pusmetru bieza pārklājuma materiāla kārta, kas kalpo kā bioloģisks sūklis.
4. Kompostējamo materiālu liek bedrē kaudzes vidū. Materiāls ir jāliek kaudzē, nevis uz kaudzes.
5. Kompostējamajam materiālam vienmēr ir jābūt pārklātam ar pārklājamo materiālu. Ja kaudze smird un ap to lido mušas, tad tā nav pietiekami apklāta. Ir jāpievieno pārklājuma materiāls, līdz nekas nesmird un nelido.
6. Kaudzes sānos ir jābūt pārklājuma materiāla kārtai. Tā veidojas dabiski, ja kompostējamo materiālu katru reizi ierok centrā.
7. Kad komposta kaste ir pilna, tai jāļauj netraucēti stāvēt vismaz gadu. Tai visu laiku ir jābūt kārtīgi pārklātai. Šo pārklājuma materiālu pēc tam var izmantot nākamās komposta kaudzes bioloģiskā sūkļa veidošanai. No komposta steidzināšanas nav nekāda ieguvuma – nenobriedis komposts nogalina augus. Vajag vienkārši ļaut kompostam nobriest, tā iegūstot ļoti labu, higiēniski drošu un auglīgu mēslojumu.
Komposta menedžēšana
Pēdējā svarīgā komposta tualetes sistēmas daļa ir menedžēšana jeb vadīšana. Cilvēkam pašam ir jāuzņemas atbildība par notiekošo. Tualetes trauki ir jāiztukšo, jāizskalo, un tiem ir jābūt lietošanas gatavībā visu laiku. Pārklājuma materiālam ir jābūt piegādātam un gatavam izmantošanai. Komposta kaudzei ir jābūt izveidotai atbildīgi. Gatavot kompostu nozīmē radīt kaut ko vērtīgu. Nav jēgas to gatavot, ja tas netiks saprātīgi izmantots.
Bieži saka, ka komposta veidošana ir gan zinātne, gan māksla. Tā ir taisnība. Galvenais komposta veidošanas nolūks ir atkārtoti pārstrādāt organisko materiālu tā, lai nebūtu smaku, lai tas būtu ērti, videi draudzīgi un higiēniski. Komposta tualetes sistēma var pievilt cerības, ja to nevada pareizi, tāpēc ir jāvēro notiekošais un jākoriģē, ja ir nepieciešams.
Pārējie šīs sērijas raksti:
Kāpēc kakājat dzeramajā ūdenī?
Bieži uzdoti jautājumi par kompostu un tualetēm
Ar kompostu saistīti dati un tabulas
Rakstu avots: grāmata “The Humanure Handbook”